Sadarbība ar Zviedriju
Biedrību
“Lettlands Vänner” (“Latvijas Draugi”) Zviedrijā 1998.gadā dibināja un
līdz šai dienai vada Margareta Ohlina. Interese par Latviju viņai
radās pēc iepazīšanās ar ārsti Birutu Liedi no Liepājas, kas daudz
stāstīja par Latvijas vēsturi un dzīvi Latvijā. Margareta savā dzīves
vietā Torsā, kas starp citu atrodas otrā Baltijas jūras krastā tieši
pretī bijušajam Liepājas rajonam, sāka organizēt dažāda veida
materiālo palīdzību Liepājas un tās apkārtnes iedzīvotājiem – bērnu aprūpes iestādēm, trūcīgajiem, invalīdiem, internātskolām, Priekules slimnīcai.
2000.gadā pēc Margaretas Ohlinas iniciatīvas Virgas pagastā tika noorganizēti zviedru valodas
kursi, kuros mācības vadīja zviedru pasniedzēji – pensionēti skolotāji
Ingrida un Bengts Dellenrudi, bet pēc tam - toreizējais Vaiņodes un pēc
tam Priekules ev.-lut.draudzes mācītājs Hanss Jensons.
Šo kursu apmeklētāju kodols kļuva par sabiedriskās organizācijas
"Zviedru draugu kopa " veidotājiem. Tagad tie cieši sadarbojas ar
Margaretas Ohlinas vadīto organizāciju, notiek tikšanās, semināri un
praktiskas nodarbības.
Ar zviedru draugu atbalstu Pagasta padomes ēkā iekārtotas telpas, kur pulcēties.
2004.gada jūnija sākumā Virgas pašvaldības pārstāvji devās uz Torsas komūnu Zviedrijā parakstīt sadarbības līgumu.
Pēc novadu izveidošanas sadarbība ar zviedru draugiem notiek visa novada mērogā .
2005.gadā Rīgā, Latviešu biedrības namā Margareta Ohlina saņēma Latvijas valsts apbalvojumu- Atzinības krusta
Lielo sevišķās pakāpes goda
zīmi . Par lielo ieguldījumu zviedru un latviešu tautu draudzības un
sadarbības veicināšanā viņu augstajai atzinībai bija rekomendējušas
sešas Liepājas rajona institūcijas – Virgas un Gramzdas pagastu
pašvaldības, Vaiņodes internātpamatskolas, Purmsātu Speciālās
internātpamatskolas un Priekules slimnīcas vadītāji, kā arī Priekules
ev. lut. draudze.
Vēstures un draugu godam izliets čuguna zābaks
Zviedrijas karaļa Kārļa XII armijas karolīni, majora Sandberga
komandēti, bruņoti ar musketēm un zobeniem, 2001.gada 5.jūlija vakarā
ieradās Virgas muižā. Līdzīgi notika pirms apaļiem 300 gadiem pēc
Spilves kaujas, kad Kārļa XII armija pēc veiksmīgas cīņas apmetās
Lejaskurzemē, arī Virgā, kur atpūtās veselus četrus mēnešus.
Vairāk lasiet sadaļā Kārļa zābaks
Pēc paša vārdiem, «fantastiski» sajūsmināts par pieminekļa atklāšanas faktu ir Kārļa XII armijas vēstures pētītājs un Smolandes karolīnu biedrības vadītājs Rolands Sandbergs.