Pēc paša vārdiem, «fantastiski» sajūsmināts par pieminekļa atklāšanas faktu
ir Kārļa XII armijas vēstures pētītājs un Smolandes karolīnu biedrības
vadītājs Rolands Sandbergs. Dienai par godu ģērbies XVIII gadsimta
karolīnu majora tērpā un pēc atbilstošas modes ar parūku galvā, viņš
atklāja: «Šaubos, vai mūsu dienās Zviedrijā būtu iespējams uzcelt šādu
pieminekli, jo Kārlis XII ir neizdiskutēta persona. Mēs Zviedrijā
ārkārtīgi bīstamies glorificēt kādu personu. Bet es domāju, ka nevar
izlikties, ka vēsture nav bijusi. Tā ir arī jūsu
vēsture.» Par karolīniem sauca karaļa Kārļa XII kareivjus. Daudzi no
viņiem bijuši tieši no Smolandes novada Dienvidzviedrijā. Pirms 28
gadiem, kad Smolandes pulks atzīmējis 350 gadu jubileju, interesentu
grupiņa sagatavojusi teatralizētu Kārļa XII
armijas priekšnesumu. Dalībniekiem tas iepaticies tik ļoti, ka viņi
sākuši vairāk interesēties par karolīnu vēsturi un nodibinājuši
biedrību. Tajā ir 80 vīru, bet Virgu apciemoja tikai desmit.
Viņu vaļasprieks ir pētīt tā laika karotāju modi, dzīvesveidu un cīņas
un savām rokām izgatavot ieročus, apģērbus. «Mēs neslavinām karu, es
neesmu lepns par karošanu, bet gan par to vīru drosmi. Man personiski
nepatiktu karot, bet man patīk rādīt vēsturi,» stāstīja karolīnu
trompetists Larss Ūve
Lundbergs.
Latvijā karolīni viesojās pirmo reizi, bet jau augustā 40 karolīnu
piedalījās arī Rīgas 800 gadu svinībās. Viņu priekšnesumu varēja vērot
arī Liepājā.
